Barklais de Tolijs
Piemineklis 1812. gada kara varonim Ģenerālfeldmaršalam, princim Barclay de Tolli par rīdzinieku līdzekļiem tika izveidots un uzstādīts 1913. gadā Esplanādē pie Pareizticīgo katedrāles par godu simtgadei kopš uzvaras Lielajā Tēvijas karā pret Napoleonu. Skulptūras autors ir Vilhelms Vandšneiders (Vācija).
Sarkanbrūnais granīta postaments un granīta soliņi izgatavoti darbnīcā International Granite (Berlīne). Divas tonnas smago un 4,77 m augsto bronzas skulptūru atlēja Berlīnē un uzstādīja uz sarkanbrūna granīta postamenta. Pieminekli ar lakonisku uzrakstu uz postamenta “Ģenerālfeldmaršals princis Barclay de Tolli 1812-1912” atklāja 1913. gada 13. oktobrī.
Līdz ar Pirmā pasaules kara sākumu 1915. gadā bronzas skulptūru evakuēja uz Krieviju, kur tā tika pazaudēta.
2002. gadā tēlnieki Aleksejs Murzins, Ivans Korņejevs un lēijeis Deniss Gočijajevs no Sanktpēterburgas, balstoties uz muzejā glabājamo modeli un fotogrāfijām, uz oriģinālā postamenta izveidoja skulptūras mūsdienīgu versiju. Uzņēmējs Jevgeņijs Gombergs pasūtīja skulptūru, apmaksāja visus darbus un uzdāvināja skulptūru Rīgas pilsētai.
1812. gada augustā intrigu dēļ Barklaju atcēla no komandiera amata. Atstājot armiju, Barklajs rakstīja mājās: “Pašreizējā situācija ir pret mani, un es esmu spiests pakļauties. Pienāks laiks, kad aukstasinīgi apspriedīs visu, kas ir noticis, - un šis laiks dos man atzinību. Es esmu vadījis ratus kalnā, ar nelielu vadību tie paši ripos no kalna. Mans darbs, mans piemineklis ir tur: armija izglābta, apgādāta ar visu nepieciešamo, un tās priekšā satraukts, nolaists ienaidnieks”. Šī doma atspoguļojas skulptūrā: dižais, bet pārprastais komandieris klusībā aiziet.
Atjaunotais piemineklis atklāja 2002. gada 1. jūlijā Martins fon Hiršhauzens (Martin von Hirschhausen), skotu Barklaju dzimtas pēcnācējs, no kuras cēlusies Barklaju de Tolli dzimta.
Saskaņā ar Rīgas domes lēmumu piemineklis tika uzstādīts “ar pārbaudes laiku”, un pēc sešiem mēnešiem saskaņā ar Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultātiem ar balsu vairākumu tas tika atstāts savā vietā.
2024. gadā Rīgas domes vicemērs Edvards Ratnieks, sākot priekšvēlēšanu kampaņu 2025. gada domes vēlēšanām, ierosināja skulptūras dāvinājuma līguma atcelšanu un lobēja domē tās tūlītēju demontāžu, kā arī postamenta nojaukšanu. Vienlaikus ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vadītāja Jura Dambja piekrišanu viņi nojauca postamentu, kas ir daļa no kultūras mantojuma.
Naktī uz 2024. gada 31. oktobri tika demontēta skulptūra un postaments. Postamentu Rīgas dome nosūtīja uz akmeņu noliktavu, bet skulptūra tika atdota dāvinātāja ģimenes īpašumā.
Atceļot Dāvinājuma līgumu, Rīgas dome skulptūru atdeva dāvinātāja ģimenes īpašumā. 2024. gada 19. novembrī Rīgas dome skulptūru nogādāja Jūrmalā. Tā uzstādīta uz 50 cm augsta pakalna ar betona pjedestālu iekšpusē.
